Anetes Kozlovskas koncerts - bauda garam un dvēselei.

atpakaļ vai tikai uz priekšu

Tu skaisti raksti! - es agrāk varēju sev teikt. Tiešām skaisti! - Tu varētu mani papildināt. Brīžiem es izjūtu smeldzi kā guldzošu ūdeni par to, ka ne vien izteikt domas, bet arī tās domāt es mācēju dziļāk un daiļāk.

Viss turpinās un notiek, bet mainīgi.

Man nevajag ko izcili gudru vai izteikti cēlu, tik vien mīlestību, uzticību, sapratni un atbalstu. (To vēlos arī dot Tev.) Tas ir pazemes ūdens, kas caur dziļākajām saknēm veldzēs mani un Tevi, un mūsu ziedi, saules un vēlīnā, spirgtā lietus celti, būs smiekli rīta ausmā un smaidi vakara rietā, debesu krāsas es redzēšu Tavās acīs. Ziedi, tie būs ziedi..

es eju lēni nesteidzīgi

nezinu kur

nezinu kā

silts vasaras vējš

un sārtas prieka atblāzmas

eju ar sarkanām kedām pa Rīgas bruģi

nepārtraukti galvā skan dzeja

Karlīn, Karlīn!

Viens no tiem dikti retajiem mirkļiem, kad mīļoju dzīvnieku..

Katru rītu mostos. Tas jau ir bezgala daudz..