Karlīn, Karlīn!

Viens no tiem dikti retajiem mirkļiem, kad mīļoju dzīvnieku..

Katru rītu mostos. Tas jau ir bezgala daudz..

pavēro uzmanīgi, tur pie horizonta aust sārta gaismiņa.

Jau varu iedomāties - ja es pastātītu direktorei par progresu būšanā īstam un visu tam piederīgo, viņa atbildētu savā pārliecinošajā un vienlaikus vieglajā intonācijā: “Bet tas taču ir tik skaisti!”

Skaisti vai nē, bet tas, kas es esmu, vājprātīgi ietekmē apkārtējos.

Un tālāk var ļoti domāt.

Reiz mēs ar draudzeni gājām pa ielu un runājām. Viņa man stāstīja savus nākotnes plānus un vēlmes, stāstīja, kā domā tos sasniegt. Viņa teica, ka grib iestāties kādā skolā, bet cik grūti tur ir tikt, es atbildēju - tikai centies un domā, ka Tu vari! - viņa turpināja stāstīt par to, ka grib mācīties arī Francijā, es teicu, ka apbrīnoju viņas mērķtiecību, viņa runāja par to, cik cilvēkam pašam arī ir jāstrādā, lai pieņemtu Jēzus raksturu, es domāju, ka viņai tas labi izdodas. Īsumā - viņa mani ietekmēja. Paldies Dievam, uz labo pusi. Viņa patiesībā var neko nedarīt, bet tas vienalga manī izraisīs vēlēšanos darīt.

Un šeit var ļoti domāt.

Īpaši, ja Tevī ir Dieva sirds, padomā, cik ļoti Tu ar savu mīlestību, neatlaidību, būšanu savā vietā, esot sev pašam, vari izdarīt daudz savā dzīvē, ar daudz es nedomāju naudu, bet iemantotos cilvēkus debesīm.

Cik labi un cik daudz?

No manis un no Tevis.

“Reizēm robežas sniedz milzīgu brīvību.”